Mātei

Dārgo māt, es rakstu Tev
Ar vējā izkaisītiem burtiem,
Jo tos tu spētu izlasīt.
Tie ir tawi solījumi,
Tie tāpat vējā izkūp.

Dārgo māt, paej man garām
Un izliecies,
Ka nepazīsti mani.
Tā mums abām būs labāk.

Dārgo māt, mana šūpļa dziesma
ir lietus lāses,
Kas pret loga rūti sitas.
Ne tava balss...

Dārgo māt, mans mietinājums
ir vēja glāsti-
Tādēļ man tavējo nav trūcis.

Dārgo māt, Tavas gaisa pilis
neviens vairs necels
Un tas, kas bijis, varbūt, Tev dārgs
aizies līdzi vējā izkaisītajiem burtiem,
Ja ne šodien, tad rīt.

Dārgo māt, Tava miesa un asinis
Tev ardievas māj uz mūžīgiem laikiem.
Viņu Tu neredzēsi vairs.