Suņi

Aizgūdamies rej suņi
sargājot dzimto sētu,
cerot, ka viņu uzcītība
dāsni tiks atalgota
un ierastā putras bļoda
taps piepildīta līdz malām,
varēs pieēsties
bez sāta, atliku likām;
varbūt pat kādu gaļainu kaulu
atmetīs no saimnieku galda
kad pienāks pusdienu reize,
bet izrādās -
viss tāpat kā vienmēr,
tak suņi jau neņem ļaunā,
aprejot katru garāmgājēju
arvien skaļāk un skaudrāk;
saimnieka sargsunim būt -
tas taču cienījams amats !