dzejniekam

Tu esi novērtēts,tāpēs ka Tava dzeja,
kā atspulgs ūdenī no patiesības spīd,
un viņas meklējumos šaurā bezizejā,
tu varbūt būsi šodien,varbūt rīt...
Cik savādi,ka cilvēki diendienā
tā skrien pa dzīvi,dūres vicinot!
Tie katru dienu skrien ar pieri sienā
un mīņājas kā neprot un kā prot:
bet dzejnieks tu un aprakstīt to māki,
kas notiek te un arī nenotiek,-
Drīz lapu nebūs,paliks tikai vāki,
un nemanīsi - ārā nu jau snieg...
Tev dots ir redzēt to,ko citi nevar sajust,
tu vari mīlēt to,ko citi var tik nīst,
gan tos,kas ielīduši savās alās,
gan tos,kas skrien pa pasauli un svīst.
Tev raksta daudzi. Kāpēc? Vari zīlēt.
No rītiem pienāk drūmi smagais pasts,
no tevis mācās sajust,mācās mīlēt,
tu esi novērtēts,bet...nesaprasts.