Post mortem

Ir Kapu mirtes auksta sarma apsegusi,
Un vientuļš sīlis egles zarā snauž.
Ap kapu vaska sveces izdzisušas,
Tik vējš - tas sausos zarus purina un lauž.

Te tumsā redzams - vientuļš stāvs
Uz ceļiem nometies pie svaigās kapu kopas
Tam rokās foto - mēness gaismā blāv,
Un pirksti neizlaiž no sastingušām rokām.

Tāls ceļš ir noiets- te visiem sapņiem gals,
Te ziedi mirstot, vēl pēc saules sauc.
Bet laika dzirnas nestājas un lēni maļ..
Un nāve klusu , tumsas ratos brauc.


Nāc paņem mani savā tālā ceļā!
Jau kājas gurst un spēki pametuši.
Es dodos līdzi tev kā velis..
Kur miljards citu - līdz tev aizgājuši.