Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Es atradīšu....

Jūs mūžīgi raudošie-
Kā zobu sāpes pielīp un īd,
Jūs mūžīgi ņaudošie,
Kas visu pasauli inficēt grib...
Manai rūpju nastiņai
Pielipināt mēģināt savu
Un acu baltumus rādāt,
Izgāžot žulti kā lavu.
Neesmu dzimis par ārstu,
Diagnozi vien zinu-
Bezcerīgi neārstējams.
Man jāatrod, vienīgo pasaulē,
Optimistu neizdziedināmo,
Tam ieritināšos azotē...
Viedokļi par dzejoli
 pagaliite  2008-11-08 14:44 
neizdziedināms optimists
smejas ar pātagu sists
jo asaras lej par sevi un
viņu
nesavtīgs pesimists:)))
 Meravilja  2008-11-08 16:10 
Sis dzejolis iederetos,kur to lasitu tie bezcerigie drumie-tad BUTU
komentari!!!:))))))))))))
...es soreiz eju garam:)

 Closing_Time  2008-11-08 17:39 
Man patika.
 hefny  2008-11-08 19:03 
man izlasiijaa-ieritinaashos astee-un izbriiniija-pat labi.Betnekaa.
Kas nu kuram
tuvaaks.
 ija9  2008-11-08 20:25 
ļoti labi
 slotzaris  2008-11-08 22:38 
Sakums labs,ritmisk-beigas jau ka pa setas mietiem!
 Edgaram_po  2008-11-09 11:00 
Pesimists gaužas par nokavēto vilcienu, optimists saka- re, atnācu agrāk uz nākamo!
:)

 sarma7  2008-11-09 12:57 
omulīgu ritināšanos...:)
 mistik  2008-11-09 15:03 
Veiksmi meklējumos!!
 vanadziene  2008-11-09 18:22 
Paldies,visiem, kas saprata!:) Un speciāli slotzaram pēdējās rindas:
" Un kāda balss

No stūra skarbi sauc-
Vilku barā esi,
Kā vilks ar kauc!"
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?