Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

robotiņš

es uzvelku svaigu plastisku smaidu.
es domāju tā kā domā visi.
es uzvelku dūmu.
es esmu es.
es iedzeru alu.
es esmu es.
es esmu sabiedrība.

es uzvelku svaigu plastisku smaidu.
es dodos dziļāk,
dziļāk pūlī.
es plūstu pa straumi.
kopā ar pārējiem,
stereotipu saēstajiem.

es nekad neaizdomājos,
kas atrodas aiz sienas.
vai kādam ir slikti,
varbūt kāds guļ komā.

es uzvelku svaigu plastisku smaidu.
es gaidu,
un dumji smaidu.
Viedokļi par dzejoli
 vanadziene  2008-11-06 23:42 
Ikdienas ritmā iejūgti
Visi esam B I O R O B O T I!:))
 hefny  2008-11-07 00:08 
Man nav plastiskaa kirurga veidota smaida.Un esmu dzirdeejusi citu vaidus caur
sienu,un manus arii-ir sadzirdeejushi.Cik tas tomeer labi.
 Edgaram_po  2008-11-07 16:20 
Stiprs, kā leduslauža tauva,
Dzejnieks - sabiedrības lauva,
Bieži iedzer,
uzpīpo...
-Vai es slikti rakstu,ko?
 Vejslota  2008-11-07 20:51 
Nākošo dzejoli uzraksti par to, kas notiek tad, kad plastisko smaidu noņem! :))
 mistik  2008-11-07 21:03 
Būt sabiedrībai nemaz nav tik slikti! Sliktāk būtu, ja Tev būtu uzvilkta neizprotama
grimase, un visi no tās bēgtu pa gabalu!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?