Rožu pelni

autors: ne_jau_taa [dzejoļi]

Šis dzejolis tapa pēc kārtējās K. Makkalovas romāna "Dziedoņi ērkšķu krūmā" pārlasīšanas.

Rozes vīst,
Ziedlapas nokrīt
Klusi pa vienai,
Paņemot līdz
Skumjās domas
Un sapņus melnos.
Rozes vīst,
Atdodot smaržu,
Bez nožēlas,
Maigi un gaiši,
Līdz skumjas
Pārvēršas
Rožu pelnos.

Pa laika taku
Klejojot, saproti,
Nekas nav mūžīgs,
Un asara norit.
Nav nekā šodien,
Varbūt būs rīt.
Asaras viegli,
Kā ziedlapas krīt
Klusi pa vienai,
Bez nožēlas,
Maigi un gaiši
Pārvēršas
Cerību pelnos.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Vejslota	2008-11-06 08:02
Kā nu uz tiem pelniem raugās... Citreiz pelni ir tikai pelni..:)
dadzisgan	2008-11-06 09:55
..labi..
Meravilja	2008-11-06 10:00
...nezvai rožu pelni ir durstīgi?!:)))cerība jau gan dursta-tā maigi...
ievselis	2008-11-06 10:36
..šodien ir šodiena:)
ne_jau_taa	2008-11-06 10:52
Rožu pelni ir cerību pelni.Vai tie durstīgi? Durstīgi gan....
GANGA8	2008-11-06 11:00
..a cerība paliek vienalga...
ne_jau_taa	2008-11-06 11:36
Protams:)
mazliet_no_visa	2008-11-06 14:03
Njā lai cik tālu nebūtu cerība mūs paceļ jaunos spārnos,tāpat kā Fēniks atdzimst pats no saviem pelniem...
ahma	2008-11-06 19:48
Tā ir viena no manām iemīļotākajām grāmatām.
mistik	2008-11-06 21:43
Pelni vienmēr ir un paliek pelni!! Ja tos ber uz puķu dobes, izaug rozes :) Dzejolis skaists!
hefny	2008-11-06 23:09
Jaa,bet Fēniks-atdzimst.Tas mani mierina-jo tas esmu arii es.Taa dimaaju-tad man labi.
fatals	2008-11-07 11:17
.........Skaisti...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!