Atzīsties!
Vai atceries mani,
Kad gāju laternu ielā?
Vai atceries,
Kad gāju vientuļo ceļu?
Atceries?
Lietainas naktis,
Bīstamas sarunas....
Vai cilvēku atceries,
Kas savas kājas paradīzē mērcēja?
Tu atceries, es zinu...
Vien klauniem atmiņas vienkārši dzēstas.
Tu neesi klauns!
Vai esi?
Atzīsties!
| Viedokļi par dzejoli |
| Vejslota |
2008-11-06 07:50 |
| Tā nu Tev teikšu! :P :) |
| GANGA8 |
2008-11-06 11:12 |
| Arī nepatīkamais ir jāpatur prātā, lai otrreiz neizdara tādu pašu kļūdu. |
| ne_jau_taa |
2008-11-06 11:38 |
| Atceros:) |
| Meravilja |
2008-11-06 13:55 |
| Hm,jāpadomā...:)interesantas domas ieklīda... |
| pagaliite |
2008-11-06 18:51 |
reizēm atcerēties gribas
reizēm - kļūt par klaunu
sākt visu no jauna:)
|
| ahma |
2008-11-06 20:11 |
Klaunus apbrīno,par klauniem smejas,pa dzīvi tie staigā,ar tik dažādām
sejām.Klausoties klaunos-smiekli ar asarām steidz,nemanāmi cilvēkos labo paveicot. |
| mistik |
2008-11-06 21:32 |
| Katrs savā reizē ir bijis klauns! :) Tās maskas tikai dažādas! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!