Rudens ceļos
eju pa rūsganiem
rudens ceļiem
gar raudošām liepām
un nosirmojušiem bērziem
un suņiem
kas rej aiz pieraduma
gluži kā negribot
caur sakostiem zobiem
itin kā uzspiestu amatu pildot
brīvs nesteidzīgs
bez prieka un skumjām
elpoju rudens smaržu
un lūkojos dubļos
| Viedokļi par dzejoli |
| ne_jau_taa |
2008-11-05 21:40 |
| Patīk... |
| Meravilja |
2008-11-05 21:43 |
| ...atbrivo ari tos sunus sev lidz,-bezdarbnieki ir mode:))),-brivi un nesteidzigi. |
| mistik |
2008-11-05 21:50 |
Ko skaties dubļos??! Varēji uz priekšu skatīties, sliktākajā gadījumā skatīties
apkārt!!:)) |
| Kleopatriina |
2008-11-05 21:55 |
"Ja tev ir jāiet, ej!
Var nomirt negājis,
Bet neizbēgt no sava
ejamā!"
(O.Vācietis) |
| Vejslota |
2008-11-05 22:17 |
Es šito esmu kaut kur lasījusi.... Labs dzejolis, kas ļauj uztvert gājēja
noskaņojumu!:):)) |
| hefny |
2008-11-05 23:34 |
bez prieka un skumjaam
bez emocijaam,
bez uztveres?
Vai dziivs veel?
tik
ejamais
tik
bezdomu solji skan |
| balsis |
2008-11-06 13:31 |
Jau Veidenbaums ir savulaik teicis .... Mums, lativiešiem , dzejnieku vesels
bars....Un tie kas šet kaut ko skribelē, ārpraccc...Nu Aleksandra augstumi Aptiekas
ielā raud un gaida.. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!