Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Mana sasāpētā dzeja...
Mana sasāpētā dzeja
Izkūst tavās plaukstās. Un paliek pāri tikai pelni, Un nodziest uguns manās acīs. Nav spēka vairs celties no rīta Un sajust tavas aukstās rokas, Kā noziegums tavas lūpas Gulst man uz pleciem. Man bailes... Atvērt acis un redzēt, Ka tas nebija sapnis, Un saprast, Ka vairs jau nebūs kā agrāk. Vēl jūtu - pirms klusītēm aizver tu durvis, Man atvadu skūpstu dāvā uz lūpām, Bet, mīļais!, es neesmu princese, Un tu neesi nācis no pasakas! Es necelšos, nē! Un nekritīšu ceļos, lai paliec tu. Nav nozīmes lūgties, Viss palicis sniegā... – Gan mana sirds, Gan tavas bezgalīgās jūtas.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|