Es būšu
Runā ar mani skarbi,
Izsaki pārmetumus,
Noniecini...
Un es būšu
Tev dadzis acī,
Kājgriežu gliemezis,
Klupšanas akmens.
Es savādāk nevaru.
Uzsmaidi man no rīta,
Saki ko jauku,
Iepriecini...
Un es būšu
Tev roze vāzē,
Kaķēns pie kājām,
Miers un siltums.
Un savādāk nevarēšu...
Viedokļi par dzejoli |
klusaisMiileetaajs |
2008-11-04 06:50 |
Tagad pat gliemeži jau palikuši necilvēcīgi, jā! :)) |
Saulainaa |
2008-11-04 09:39 |
Tādu pozīciju nedrīkst pieņemt kā pašsaprotamu.Jābūt Tavai izvēlei- konkrēti kādu.
To var izdarīt! |
Bils |
2008-11-04 11:53 |
uzsmaidi arī tu man no rīta
migla krīt
saki ko jauku, iepriecini
tu taču tik skaistus vārdus zini
saki, neturi tos kā kaķēnu pavadiņos
un miers un siltums ienāks mājās
tik uzsmaidi TU man norīta... |
Vejslota |
2008-11-04 12:37 |
Kad daudz ir dots
Un jūties iztukšots,
Tad savu plaukstu sniedz,-
Tur savu skūpstu liec...
-Man patika, kā jau vairāki Tavi dzejoļi! :)
|
mazliet_no_visa |
2008-11-04 13:16 |
Jauki uzrakstīji....Ļoti patika... |
Meravilja |
2008-11-04 15:44 |
Patika visi augšminētie dzejoļi:)!Tādi cerīgi visi!Man prieks. |
ne_jau_taa |
2008-11-04 17:44 |
Paldies:) |
Fanta84 |
2008-11-04 20:13 |
skaisti! |
mistik |
2008-11-04 22:01 |
Jā, vārdam liels spēks! |
hefny |
2008-11-04 23:18 |
nU nevajag sirg ar mazo-hismu,sevi piedaavoj.
Taa pateikt viegli,ja pats neesi tai vietaa.
Piedodiet.Es arii to zinu. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|