Es atvados

autors: hefny [dzejoļi]

Es atvados.
Zam atmiņu egļu zariem
Sen draugi.

Es atvados.
No aizlaikiem-vecmammas lelles.

Es atvados.
Viss sāpīgais un mīļais,
Dzimtas mājās purziedos un ogļumaisos slīgst.

Es atvados.

No ledus pils un krēslas pulsācijām dārzā,
Kur tulpe lēni lēni rasai ziedu ver.

Un visiem,
Visiem paldies saku
Šodien.

Un dzīvai esot-savus ziedus dodu.

Un punktu lieku tagad.
Punkts.
.

Tik tā-
Pie jauna iesākuma tieku,
Pie jaunas dienas es.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Saulainaa	2008-11-02 07:16
Ļoti pareizi- apsveicu! Tikai tā..., ne visi to spej!
Vejslota	2008-11-02 08:16
Āmen! :)
linkoln	2008-11-02 12:50
Ļoti iepatikās šīs rindas! Tēlaini, izjusti!
tavssargs	2008-11-02 18:16
Jā... Partizāniem nebija viegli.
Edgaram_po	2008-11-02 19:05
Viss patika, izņemot vienu vārdu.
mistik	2008-11-02 20:04
Tēlaini, skaisti, bet ļoti strikti! Man nepatīk atvadas. Ar mani ir viss, kas noticis! :)
lauvene4	2008-11-02 22:05
Doma pareiza:) Lai tiktu pie kaut kā jauna, vispirms tam jaatbrīvo vieta!
ne_jau_taa	2008-11-05 13:03
Tur ir jābūt spēkam...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!