Balāde par Alfrēdu Kluci

Mēs ar savu draugu Kluci,savāram nevienvien šmuci.
Abi cīnamies par mieru,abi mīlam alu, sieru.
Tā reiz kādā alus dienā Klucim tek gar zodu sliena,
Iedzert gribas tam ,ah tētīt,sāk viņš cenu ailes pētīt.
Ģīmis savelkas kā stangas, cenas šaušalīgi brangas !
Cilvēks ģimenē kas dzīvo,nevarēs vairs iemest sīvo ?
Klucī mostas protestvilnis,jāgāž valdība kā cilnis!
Senos laikos ,kaut vai jūgā, varēja būt vienmēr fūgā.
Tagad inflācijas žņaugos,cilvēks nedzer vairs,sēž ``draugos``.
Slāpes Klucim sagriež prātu,jāmaina valsts aparātu.
Pietiek ņirgu, pietiek zaimu, Klucis braši iet uz Saeimu.
Tur pie tautas nama staltā,vīrelis stāv kreklā baltā.
Klucim strādā sestais prāts,tas tak Saeimas deputāts!
Roku sniedz kā čomam senam,tūdaļ klāstīt sāk par cenām.
Jāmaina valsts politika, kamēr tauta vēl nav plika!
Vīrelis kam šorti kājās,Kluci uzklausa kā klājas,
Saprotoši viņā skatās tautas kalpa acis platās.
Tad tas teic:``How do you do ?``,Klucim pasprūk:``I love you!``
Tā bez bailības un riska,draudzība dzimst starptautiska!
Jūs jau jūtat epilogu,abi aiziet iemest ogu!