Tīmeklis

No egles zara uz bērzu garo,
No kura lapām rudens zelts staro,
Kāds zirneklis gaisīgus tīmekļus auž,
Tos stiprināt zaros maigs rudens vējš trauc.

Augšējā zarā-vāverei garām,
Tobrīd kas prāto par ziemu garo,
Atpakaļ skujainā galotnē,
Pilnā ar čiekuriem pazarēs.

Tam lietutiņš putekļus izskalo,
Jo tīkls arī tos sagūstīt prot.
It viss,kas caur tīmekli izlidot grib,
Kā mušas pie lipīgā tīmekļa līp.

Re,lapa,kas atrauta zaram,krīt.
Līdz zemei tā netiek,pie tīmekļa līp.
To lietus lāsītes uzķertās
Kā dimanti saullēktā izrotā.

Kad iesi tu pastaigā,uzmanies!
Parks pilns ir ar tīmekļiem,ieskaties!
No viena,kad centīsies vairīties,
Jau citam tu pagūsi pieķerties.