Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

velti ir taujāt

tavu
ausu ļipiņu maigajam smagumam
vairs nav centrtieces spēka

senāk
ap auskara blondo sudrabu
sirdspuksti kā negudri skrēja
pietupiens augšup
palēciens lejup
kāda vēja skrandiņa
aizmigloja mums acis

neliedzies
ceļā uz varavīksni iegūtās skrambas
pieder mums abiem
tik ļoti
kā senāk
kad vaska svecīšu daktīs ievītais pavediens
gausi un neatlaidīgi
iekusa naktī

bez ceriņu smaržas labajā ausī
bez kastaņu zīlītēm saujā
bez vaniļas cukura ābolu rausī

un velti ir taujāt
kāpēc nav
kā senāk
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2008-10-25 13:08 
Jā, to es arī esmu dzirdējis, ka ausis uz vecuma pusi pārkoksnējoties. :))
 linkoln  2008-10-25 15:36 
Katrai dienai sava gaisma, arī vakardienai!
Patika!
 Plaanpraatinjsh  2008-10-25 16:05 
Velti gan un netaujā.
 GedertsPiebriedis  2008-10-25 16:49 
Daudziem dzejniekiem nesanāk, bet tāpēc jau uzreiz nevajag skriet pie
seksapataloganatoma. Kā rāda pieredze, bieži vaina nav fiziska, bet emocionālo
iespaidu radīta. Prasti runājot, nav atbilstoša ilguma priekšspēle.
Atvainojos, jo
es to apgalvoju apriori.
 pagaliite  2008-10-25 16:53 
skaistas atmiņas arī ir dārglietas...
un tām vienmēr pietiek vietas:)
 hefny  2008-10-25 17:14 
nu mainaamies mees visi-arii sajuutu spilgtums.
 tavssargs  2008-10-25 17:26 
KLM ir stulbs.
 Vejslota  2008-10-25 18:42 
Gandrīz kā par mani...:) :)
 Meravilja  2008-10-25 20:01 
...aizkavejos saja dzejoli-gana burvigs!:)
 mistik  2008-10-25 20:27 
Viss mainās!! Skumt, protams, ir romantiski, bet labāk nopērc jaunus auskarus -
pavisam citādus, kā valkāji līdz šim! Un no ābolu rauša var dabūt lieko svaru - uzēd
labāk šokolādi!! :)
 vanadziene  2008-10-26 00:57 
Ceriņu smarža parasti lien degunā-smaržīgas ausis, tas gan ir kas jauns!:)) Bet
uzrakstīts romantiski nostaļģiski noskaņā...
 Edgaram_po  2008-10-26 17:35 
Ja dzejniece riktīgi sasmaržojusies, tad dzejniekam ,viņas austiņu noskūpstot ,tā
smarža visu dienu ap galvu lidinās...:))) Viss ir pareizi.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?