Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Sauciens...

Mans sauciens pēc palīdzības
ir kā kliedziens bezdibenī,
kurā es ar lielu tukšumu raugas..
meklējot atbildes,kuras līdzīgi
vēstulēm nenāk.
Es varu saukt dienā,
saukt naktī.
Es varu saukt tuvumā,
saukt tālumā...
Vienalga mani nesadzirdēs,
un ja sadzirdēs-nesapratīs...
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-07-12 10:43 
Tāds patukšs. Salīdzinājums par kliedzienu bezdibenī, piemēram, man tomēr izklausās
gana sadzirdami, jo tur tak jābūt daudz atbalsīm!?
 The_JeremY  2004-07-12 11:35 
L_z - uzreiz atziishu, ka no fizikas nenieka nerubiiju, bet vai saucot bezdibenii
tieshaam vareetu rasties atbalsis? Skanjai tachu nav kur atstaroties.
 zaljaavaarna  2004-07-12 11:48 
the jeremy- sienas tak ir. dibena nav.
 The_JeremY  2004-07-12 13:28 
un no kaa izriet skanjas atstaroshanaas virziens, ja dibena nav, bet ir tikai
sienas..
 angelindevilskin7  2004-10-13 19:05 
jaaaa!piekriitu! man 6is patiik!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?