Joks un pateicība – divi vienā! :)

autors: linkoln [dzejoļi]

Atkal rīts ir mani apmānījis,
Jokoties tam ļoti tīk ,
Nogrieza viņš naktij asti
Un mani sveicina – labrīt!

Skatos logā – saule nelec,
Zvaigznes labsajūtā smaida.
Redzi, ir uz zemes cilvēks,
Kas savu skatienu tām raida!

Nebija man šorīt dusmu,
Bet klusa pateicība gan,
Jo tagad zinu – mani gaida
Tur, kur rīta dziesma san…

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
linkoln	2008-10-18 16:38
Atļaušos nokomentēt savu dzejoli - labāk klusa kritika nekā glaimi vārdi! Lai jauka dieniņa visiem kritiķiem! :)
klusaisMiileetaajs	2008-10-18 17:14
Uz Krieviju brauksi, vai..? :))
Edgaram_po	2008-10-18 18:59
Man patika - pirmkārt, par pozitīvismu.
mistik	2008-10-18 21:22
Kas agri mostas, vairāk paspēj!! Dzīvi izbaudīt! :)
vanadziene	2008-10-18 21:31
Dzejolis ir kā sauciens LABRĪT!!!
Vejslota	2008-10-18 21:46
Uz vecumu arvien mazāk cilvēki guļot...:P:)))))))
planeeta	2008-10-18 22:39
Vejslota, ko tu tautu traumē (tb mani)?!
linkoln	2008-10-18 23:42
Tevi vai, Planētiņ? Tu no dzelzs darināta, bet sirdī rasas pērle zelta! :)
klusaisMiileetaajs	2008-10-19 08:08
Planētiņ, planētiņ..! - domā zobus griezdanma. :)))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!