Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tu dzimis...

Tavas rokas maigās
Notrauš manu skropstu no vaiga,
Tavas rokas siltās
Atpūšas manu domu elpā...

Rit brīdis- mirklis gaistošs,
Vieglu nopūtu tālē raidīts...
Jau nākošais klāt remdinošs,
Pelēku skumju iekrāsots...

Dzīvo un brīnies- kāpēc
Viss vienā mirklī gaistošā.
Dzīvo un cīnies- tāpēc
Tu dzimis šai Pasaulē.
Viedokļi par dzejoli
 Vejslota  2008-10-18 10:54 
Gribēts jau ir.. :)
 linkoln  2008-10-18 14:16 
Vējslotiņ, cilvēks cenšas, domā! Un tas jau kaut ko nozīmē!!! :)
 Vejslota  2008-10-18 15:17 
:)))))) Manī vienkārši ierunājās skarbais kritiķis! :))))))) Vispār man patīk, ka
cilvēki mēģina skaisti izteikt savas domas, izjūtas! Es jau tāda pati esmu.. Ir jau
labi! :):))
 klusaisMiileetaajs  2008-10-18 17:17 
Kurš tas ir, kam rokas piekusa? Vai Plānprātiņš? :))
 Edgaram_po  2008-10-18 19:11 
Rakstīt vienmēr ir labāk, nekā staigāt vakaros pa ielām un huļiganēt !!!:)))
 mistik  2008-10-18 21:15 
Mirkli, apstājies!!
 vanadziene  2008-10-18 21:18 
Cik, labi, ja vienmēr ir kāda mīļa roka, kas notrauš izkritušu skropstu no
vaidziņa!...:))
 tavssargs  2008-10-18 22:16 
Ja zaldātam būtu četras rokas..!
 ehidna  2008-10-18 23:51 
Tad noraustu it visas mokas!:)
 ahma  2008-10-20 20:05 
Tavssargs un ehidna,prot...jokot ::)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?