Rasas princesīte

Sapnītis mans baltākais-
Nāk ar Rasas princesīti-
Vēja glaustas matu sprogas,
Mātes dota zvaigžņu sega,
Mēness bālais skūpsts uz lūpām,
Ātrāk, ātrāk steidz uz mājām...
Mājās gulbju paladziņi
Mīļi glāsta, sapnī aijā,
Atceroties ziedus maijā
Rasas pielijušās pļavās...
Klāt ir mana princesīte,-
Rokās rasas nēdzdodziņš,
Galvā zvaigžņu vainadziņš,
Pašas roku apģērbiņš...
Princesītes glāsti liegie
Atbalsojas arfas skaņās,
Princesītes vārdi mīļie
Gliemežnīcā ieritinās...
Gliemežnīcai pats es līdzās
Vēl aizvien es skaitu gadus
Aizgājušus, atnākušus,
Rasas veldzē baltinātus...
Dvēsele nu mana top
Ik pa reizei spodrāka,
Sirdi paņemu es saujā
Tā kā kristāltrauku dārgu...
Nu nekas man nav par grūtu-
Zvaigžņu gaisma manī laistās,
Veldze nāk no manām rokām,
Kājas mēro balto ceļu...