Tēva balss

autors: Aijassmaids [dzejoļi]

Tas,ka manis nav, nav tiesa !
Dvēs`le mana te, ne miesa .
Sāpes,kuras liedza dzīvot ,
Pametušas,mieru sniedzot !!!

Mani dzirdiet putnu dziesmās,
Acu kvēli redziet liesmās ,
Šūpojos es priedes zarā,
Vēja pūsmā,kas skrien garām !

Te guļ tikai mana miesa...,
Neskan balss un mana dziesma ,
Bet es būšu Jūsu sirdīs ,
Saules gaismā,zvaigznēs - naktīs !

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
hefny	2008-10-16 09:03
Kad man gruuti,aizeju paruunaat ar teevu,mammu--klusajaa vietaa,aizdedzu sveciiti.Vieta ,kur satikties.Taa ir visur. Miilestiiba-nekad nebeidzas
kaijaa	2008-10-16 09:30
Jā, fiziskais ķermenis savu ceļu noiet, bet dvēselīte dzīvo tālāk... Un atkal atgriežas, lai pilnveidotos...
Edgaram_po	2008-10-16 10:50
Doma jau dikti laba, taču...Pirmās divas rindiņas - tēta piemiņai nevajadzēja rakstīt tīri dresleriskajā stilā. Tāpat nesaprotu 1.pantiņa pēdējo rindiņu - sāpes pametušas mieru? Ja domāts miesu, tad tās šajā darbiņā ir par daudz. Piedod, ja vari.
Bitite12	2008-10-16 13:05
Edgar_po,ja savas sāpes un izjūtas tā vienkārši varētu salikt rindiņās,tad arī šie dzejoļi netaptu...Kapēc visam vienmēr ir jābūt savā vietā?
Vejslota	2008-10-16 16:50
Mans tētis arī smuki dziedāja un spēlēja ģitāru... Eh, uzrunāja šis dzejolis! :( Gribētu, lai viņš kārtīgi izdziedās taisaulē! :)
Aijassmaids	2008-10-17 06:26
Edgar_po!Ieskaties v`ardos-Sāpes,........ , Pametušas,mieru sniedzot.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!