Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Es nepateikšu...
Es nepateikšu vairs ko jaunu
Vien maigs aiz pleca rudens nostājies. Tik pierasts,parasts liekas tas- Ar saldējumu loga rūtī Es ledusspuķes vaibstus...sevi zīmēju. Aiz...mirgo adatainas zvaigznes,- Vēl brīdi...zvaigznes- Rudens pirksti Tik pierasts,parasts liekas tas- Plēš pušu zaļos apmetņus,- Zem tiem tik maigas brūnas acis... Tik pierasts,parasts liekas tas. Sit lapu pliķi vēja sejā Kā nosarkušas atmiņas. Es nepateikšu vairs ko jaunu. Ar kastaņkoku savijos- Tik pierasts,parasts liekas viss- Mirdz acīs zaļas lietavas Un dvēsele uz āru laužas...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|