Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Mājas

Un atkal ceļos,

Un auju kājas,

Nav miera manī,-

Ilgi es meklēju mājas...

Tepat birzīte līdzās

Bez putnu dziesmām rītos,

Bez rasotās veldzes vakaros,-

Mēness bālums sejās...

Aicināt vēlos es burvi,

Lai putnus atsauc,

Lai ziedos ieskauj,-

Lēkā saules zaķēni kurvī...

Un brīnums notiek,

Pati par burvi es kļūstu,

Pasakas bērniem es stāstu

Par zemi brīnišķo,

Kur mājas...

Bija vērts aut kājas

Un doties pasaulē,

Lai ieraudzītu mājas

Tuvējā birzītē...
Viedokļi par dzejoli
 Vejslota  2008-10-13 09:24 
Parasti Burve savās bulblicētajās bildēs sasauc lāčus, vāveres un susurus, bet gan
jau ka viņa varēs - arī putnus un sauleszaķēnus... :))
JO, kā gan neizpildīt
vēlēšanos, ja dzejolis ir mīļš un jauks!?:))
 Bils  2008-10-13 10:30 
Es zinu vienu cilvēku, Cilvēciņu
Kurš teica-tās ir manas Mājas
Citi, Pārējie,
Nekādi-tiem Mājas bija “pie kājas”
Sājas asaras lija, raudāja Dvēsele mana
San
bites lidojot, nedzeļ
Nedzeļ bites cilvēkam, Cilvēciņam
Jo-tās ir arī bišu
Mājas
Jau divi rindā stājas
Bites, Cilvēciņš un vēl(smaids sejā) daudzas, daudzas
kājas
“tās tomēr ir mūsu Mājas”
teica Cilvēciņš atverot acis un...Dvēseli
 mistik  2008-10-13 22:02 
Skaists un mīļš dzejolis!
 klusaisMiileetaajs  2008-10-13 22:38 
Vai sēnes vēl aug, birzītē? :))
 ciiruliite  2008-10-14 19:34 
Aug, tikai šajā mēnesī vairs...

Mīļš paldies visiem par jaukajiem
komentāriem!
Mājas ir un būs vienmēr kas īpašs!
 ahma  2008-10-14 19:48 
Mājīgs:)!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?