Rudens ogles

Es rudens ogles savā sirdī kaisu,

Lai kvēlo vēl, lai neizgail...

Rīts modīsies, lai jaunu dienu sveiktu,

Tam līdzi es ar sirdi kvēlošu...

Un peļķes rudenīgās pēkšņi gaisīs,

Kad pretim dosies rudens vakarā,

Sirds tava spožu gaismu ceļā rādīs,

Lai nenomaldos dzīves krustcelēs...

Lietus lāses manu seju glāsta,

Vējš ausīs vārdu čukstus tavus stāsta,

Lai gaidu vēl, drīz nāksi tu

Ar ogli savās plaukstās kvēlošu...

Un mūsu sirdis rudens oglēs kvēlās

No jauna mīlas gunī iedegsies,-

Lai spoža tā, lai silta tā,

Lai sapņu rozes nekad nenosalst...