Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

vakara nopuuta

5. jūl 21:36
vakara nopuuta

Tu agraak miileejies ar aciim valaa
bet tagad tu taas turi ciet
Vai iedomaajies citu manaa vietaa
vai arii riebiigs liekos tev mazliet

Tu atkal esi te un varu tevi miileet
man sapees veel mazliet kad dosies prom
Kaapeec es laujos sevi maaniit
ka kaut kas mainiisies mazliet

Bet gribees veel un veel man miileet
un nelaist tevi projaam iet
Viedokļi par dzejoli
 Vejslota  2008-10-07 07:23 
Baigi gribelīgais esi, ja? :P :))
 klusaisMiileetaajs  2008-10-07 08:19 
Varbūt tev blaugznas matos iemetušās? :))
 Vejslota  2008-10-07 08:20 
A, varbūt protēzes vaļīgas???? :P :))))))
 klusaisMiileetaajs  2008-10-07 08:39 
A, moš iesnas..? :)))
 Bitite12  2008-10-07 08:55 
Nepūt,mīlē tik tālāk...:))
 Vejslota  2008-10-07 09:25 
Bet varbūt... atzīsties: Tev mīlējoties visu laiku birst prieka asaras!? :))))))))
 sauluks99  2008-10-07 10:40 
Pārsmējos, lasot komentārus :D Prieks, ka latviešu tautai tik laba humora izjūta :)
 tavssargs  2008-10-07 12:23 
Baigi izvēlīgs. Mums armijā gan vienalga - acis absolūti neinteresē, ka tikai ir ko
mīlēt.
 Burve77  2008-10-07 13:37 
smaidu par šo dzejoli...bet ir tur kaut kas tāds...mīļš...
 Plaanpraatinjsh  2008-10-07 13:38 
Ko ņaudi kā apskādēts runcis!
 planeeta  2008-10-07 13:53 
Nu, tik žēlīgs!
Apkopojot augstāk minētos iemeslus, varētu sanākt itin labs šausmu
gabals - gribelīgs, nobrēcies un nopuņķojies mīlētājs ar protēzēm.:)))
 GedertsPiebriedis  2008-10-07 13:54 
Dzejnieks pat neapjauš, ka palicis jau vecs kā beka.
 hefny  2008-10-07 14:58 
izsmeejos.par komentiem
 mistik  2008-10-07 20:28 
Tu nekreņķējies un neuztver nopietni komentus!! Varbūt Tava sirdsdāma tur acis ciet
aiz pavisam citiem iemesliem...!! :)
 planeeta  2008-10-07 22:35 
Mistik, aha, nenojauš, ka viņas var vadīt.

Drausmas, kā es iespaidojos!:))))))
 Edgaram_po  2008-10-08 17:30 
Es atkal visādi domāju, kāpēc dzejniekam sāpēs, kad viss būs galā un viņa dosies
prom? Vajaga tomēr parādīties ģimenes ārstam.

Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?