par puķēm. tā vienkārši

salā kad gājām un mājām uz mājām ar kājām tu teici ka šitās puķes kas tev rokās ja nenosals paceļam atdosi man.

bet es tev teicu ka tās jau nosala pirms minūtēm desmit. tu laikam raudāji.

bet tas nekas. raudi.

bet tagad kad sen jau tas bija tu triecies kā pasists domādams ka esi vējš lai paspētu desmit minūtes ātrāk. uzdāvināt man puķes.

bet es tev atkal saku kamēr tu triecies un skrēji puķes tu nolauzi jau sen.
zini kas būs labāk?

ja vakarā klusā manā dārzā kad nelīs lietus un nebūs vējš tu puķes salasīsi tur.

un tad es tev teikšu tās jau sen bija manas.