Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Dvēsele raud!

Man asaras no smiekliem lija!
Un lidot vēlējos no laimes
Kaut mirkli,tikai īsu mirkli
Atrāvos no zemes es!

Man asaras no sāpēm lija
Un atsitos pret zemi es
Jo lidojums bij īss
Tik īss...
Vai spārnus atgūt vēlēšos.....
Viedokļi par dzejoli
 Vejslota  2008-09-26 23:26 
Būs par lielu svars bijis...:P :))
 mistik  2008-09-26 23:55 
Nekas! Tas ātri aizmirstas! :)
 vanadziene  2008-09-27 00:44 
Izraudot savu sāpi, dvēsele attīrās un atgūst spārnus nākamajam lidojumam!...Tāpēc
jau Dievs izdomājis asaras!:)
 tavssargs  2008-09-27 08:06 
Kam lemts rāpot, tas nesapīsies augstsprieguma vados.
 hefny  2008-09-27 20:14 
Nu bezgala iedvesmojoshi komentaari,-tie vien jau uzmundrina,taa kaa vajag tikai
pareizo veeju un augstumu un citu iedvesmu,-lidot tak skaisti--un vajag spilventinjus
pa celjam pakaisiit,kur krist,-dveeselei patiktos miikstaaka
piezemeeshanaas-experimentaalajos izmeeginaajumalidojumos.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?