Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēl agrs, bet stundu tik daudz...

Vēl agrs, bet stundu tik daudz.
Tu ik stundu, minūti, sekundi audz.
Es pagaidīšu.
Neskumšu, nepārmetīšu, nesmilkstēšu.
Vien gurdi pret mēnesi pacelšu acis,
griezīgi iegaudošos
...un pamodīšos.
Viedokļi par dzejoli
 vanadziene  2008-09-23 21:01 
Traki, ja murgs bezjēgā aug-jāgaida atmošanos, cits nekas jau neatliek...:)
 Vejslota  2008-09-23 21:07 
Nosapņoji, ka dīgst ilkņi un pamazām kļūsti par vilkati, ko? :))
 mistik  2008-09-23 21:12 
Raganu stunda! :)
 planeeta  2008-09-23 23:29 
A sākums likās tik cerīgs!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?