Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

RakstNIEKAM.

Pie auksta stikla glaužas vaigs.
Tu dzesētājs mans vienīgais,
Kad asarās tik karsti kļūst,
Ka sasaldētā sirds pat kūst.
Tik tad, kad tā būs izkususi,
Tik kad tai būs spēki pacelt un nest,
Tik tad tu drīksti būt dvēsele mana,
Kas rakstnieka amatu cienīga vest.
Viedokļi par dzejoli
 Vejslota  2008-09-23 08:46 
Samocīts... :P :)
 vanadziene  2008-09-23 12:40 
Nu cik tad mums te to profesionā1o rakstnieku... Vairumam tas nav amats, bet hobijs,
varbūt tāpēc nosaukums ir "Dzīvā" dzeja-tā plūst, mainās, arī autoru kontingents
mainīgi-nemainīgs.:)
 Edgaram_po  2008-09-23 17:14 
Jā, tā kā Brenguļu alus, nepasterizēts, ar visām baktērijām - dzīvais. Laikam jau
šoreiz tā sāls ir dzejoļa nosaukumā.
 mistik  2008-09-23 20:39 
Man negaršo dzivais alus!!
 lauvene4  2008-09-23 21:00 
Man garšo dzīvais Mārupes piens!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?