stikls

autors: lauvene4 [dzejoļi]

krita virsū tev glāze un pudele
tālredzīgs biji
glāze tukša bet pudelē korķis
neapliji

es tik plati rokas gar sāniem
vien noplātīju
traukiem taču bij jāplīst uz laimi
nemanīju

miers kas iekšā uz āru kā nemiers
izplatījās
nemiers no dziļumiem pilnīgi mierīgs
parādījās

pilna galva ar domu gabaliem
caurspīdīgiem
pilna dvēsele stikla stāvokļiem
neprātīgiem

15.09.2008.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
kwazimorda	2008-09-17 07:51
Šitais būs par mani :DD
Susurlacic	2008-09-17 08:43
cik gabalos saplīst pudele .. tik reizes jāmīlējas pa nakti :) tad izgaistot skumjas par zaudēto trauku :)
mistik	2008-09-17 20:36
Tādās reizēs saka - labi, ka nenokrita!! :)
Vejslota	2008-09-17 21:10
Nevajag pirkt neplīstošā stikla traukus! :P :))
Kleopatriina	2008-09-21 19:31
... ir cilvēki, ar kuriem sastopoties, plīst dvēsele kā stikls...! No tādiem labāk tālāk turēties, jo pudeļu ir daudz, bet dvēsele - tik viena...! Lai Tavām caurspīdīgām domām apkārt aplīp miers, tāds miers, no kura dvēsele kļūst stipra!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!