Mīlas stāsts.

Man atmiņā tas laiks,
Kad šķitu maza,
Uz manu pusi
Neskatījies tu,
Bet kādu dienu
Kāpnēs garām skrienot,
Sev jutu tavu
Skatu pievērstu.

Es galvu nodūrusi
Traucos augšup,
Lai satraukumu
Manu nemani
Un to,kā nosarkstot
Man vaigu galos
Zied pāris sārtu
Rožu pumpuri.

Es atceros ,
Kā izlaiduma ballē
Ar sārtu rozi
Rokās nāci klāt,
Un izteici,
Ka saņēmis tu drosmi
Uz satikšanos
Mani aicināt.

Man tagad vāzē
Daudzas rozes sārto,
Kaut neeju
Uz satikšanos vairs,
Bet tava roka
Manus matus glāsta,
Un tu joprojām
Iemīlējies,maigs.