Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Lillijas

Debesu zvaigznes atveras manā dārzā,
Zvaigznes, kas staro un savu smaržu mums sniedz,
Zvaigznes ,ko dāvina meitenei cēlai, tādai.
Kuras dvēsele zied tā, kā sniegbalts zieds.

Lillijas, lillijas! Tās savu smaržu mums sniedz.
Lillijas, lillijas dāvātas meitenei tiek.

Lillijas kausam pieplokam savām lūpām,
Rasu, ko saule mums, austot, ziedkausā lej,
Baudam ar mīļoto, noreibstot sirdī jūtam,
Jūtam, ka mīla mūs tā, kā spārniem ceļ.

Lillijas, lillijas! Tās savu smaržu mums sniedz.
Lillijas, lillijas dāvātas meitenei tiek.
Viedokļi par dzejoli
 lauvene4  2008-09-14 21:29 
Dziesma:)))
( lillijas bija manas mātes kāzu puķes, man bija jau gerberas...)
 mistik  2008-09-14 22:11 
Šlāgerfestivāls!! :)
 Aijassmaids  2008-09-15 04:43 
Man arī gerberas:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?