Tēja ar cukuru

autors: Daen [dzejoļi]

Debesis raudot nekautrīgu lietu,
Redz aizejam šī gājēja siluetu.
Velti izliekos, ka klusuma nav,
Laiks pāršķirt jaunu lapu jau.

Ovācijas tam, kuram pietika drosmes
Pātraukt gliemežvākos ietītās vēlmes,
Manas acis priecēt izplestiem spārniem,
Laužot dvēseli domu lidojumiem.

Debesis raudot nekautrīgu lietu,
Pavada šī gājēja siluetu.
Saudzīgi asaras sevī iekšā turu,
Samierinādamās, malkoju tēju ar cukuru.

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
Vejslota	2008-09-14 20:17
Varētu jau piesieties, bet.. visumā patika. :)
mistik	2008-09-14 20:36
Interesants! Skumīga noskaņa!
lauvene4	2008-09-14 20:53
tīri normāli uzrakstīts:)
Burve77	2008-09-15 11:01
tēju ar cuKURU:)) uzsvars uz KURU:)) pagaidām vēl gliemežvākā, bet cerīgi:)))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!