Nu gads jau pagājis...

Nu gads jau pagājis kā viena diena.
Kā diena,kad gadalaiki steigā mainās,
Te sniegi snieg,te mīlestība atkal silda.
Pat negaisi,kas centās nomākt gaišo debess pļavu,
Krīt ceļos mīlestības smaida priekšā.
Nu gads jau pagājis,
Un liekas,vēl vakar stāvējām mēs Kristus priekšā,
Tai svētā klusumā kas skāva mūs.
Vai tās bij sveču liesmas?
Vai mīlestības patiess prieks?
Kas mirdzēja Tev asarā uz vaiga,
tai brīdī,kad mēs klusi teicām JĀ...
Lai mūžam nerimst mīlestība mūsu
Un solijums ko devām mēs...
Kā koku saknes sasien mezglā zeme,
Un zirneklītis savu tīklu auž,
Tā mūsu dzīves kopā saista
Mūsu mīlestības brīnums mazs...