Priekšspēle

autors: Ullala [dzejoļi]

Kad Tavas kaislē degošās acis
Ap manu augumu lodā,
Un iekārē pavērtās lūpās
Skūpsta nojausma rodas,
Es kļūstu akla un kurla
Pret pasaules tenku jūrām,
Un liekuļiem sejās sviežu
Riekšavām gaišus smieklus.
Lai kailums padara trakus
Mūsu karsti kaistošos prātus.
Doma, ka dzīvojam vienreiz –
Iemet dzirksti gruzdošās oglēs.
Nekad nav Tevis par daudz,
Vienmēr Tev manis pietrūkst.
Un priekšspēle mūžību ilgst
Ceļā no Tevis uz mani.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
dadzisgan	2008-09-12 09:15
emocionāli,izjusti, nu ja..
glossy	2008-09-12 09:21
Dažreiz tieši tā arī ir!
Bitite12	2008-09-12 09:40
MMMM...skaisti...tie gaišie smiekli...un.........
Vejslota	2008-09-12 09:45
Par pēcspēli arī uzrakstīsi? :P :))
Burve77	2008-09-12 10:35
tīri labi:))
lavanda3	2008-09-12 11:14
tāda sajūta lasot, ka to pēcspēli autore nemaz negrib, tik ilgas un ilgas..:(
vanadziene	2008-09-12 12:24
Es biju domājusi, ka priekšspēle nav tikai "apēšana ar acīm" un kairi pavērtas lūpiņas...:)
tavssargs	2008-09-12 15:03
Parādi savas lūpiņas un es lemšu, vai deri armijai, vai nē!
Kleopatriina	2008-09-12 18:41
...ir tikšanās priekšspēlē acis kā gruzdošas ogles..., kad apkārt šņāc tenku jūras, kas uzkarsē kaistošos prātus...!
mistik	2008-09-12 22:52
Ļoti emocionāli un romantiski! Skaisti!
linkoln	2008-09-13 01:09
Katram savs... Bet skaisti!
spika1955	2008-09-13 11:58
Nu laikam tavs mīļais ir Kazanova,ja tenku jūras aiz viņa...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!