Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Sīzifa mokas

Pa tumšu taku, pa tumšu ceļu
Es savu mīļo
Mājās veļu!
Nevilkšu es to aiz ausīm..
Vai citādi
Tā mani klausīs.
Es nevelku aiz slaidām kājām
Jo galva punos
Būs līdz mājām.
Es veļu, veļu , mīļo veļu!
Jo krustu savu
Nepaceļu!
Ja gribētu, tad nespētu
Celt augšā
Mīksto - centneru..

Viedokļi par dzejoli
 Vejslota  2008-09-10 19:48 
Bet Sīzifs tomēr ir galīgi laimīgs, ko? :P :))
 vanadziene  2008-09-10 21:05 
Ko mocies-izsauc kravas taksi!...:))
 mistik  2008-09-10 21:40 
Tu esi varonis, gan jau Tava sirdsmīļotā to novertēs!! :) Vanadzien, takšos lāčus un
lācenes neņem!!
 Edgaram_po  2008-09-10 21:40 
Dzejnieka laulene paklusām lavās
Iekrist zaļā pūķa skavās.
Lēnām kļūst par ceļa
rulli,
Uzvedībā pelna nulli !
 kwazimorda  2008-09-11 08:10 
:))))
 Bitite12  2008-09-11 09:12 
Tiešām...,izlasot šo, smaids līdz ausīm...:)))))
 dadzisgan  2008-09-11 11:08 
skatos,
Tev labs treniņš un augsta atbildības sajūta,
visu cieņu..
 jozziks  2008-09-11 12:53 
ar laiku apniks
 sapnis4  2008-09-11 18:18 
tur noteikti ir apslēpta vienkārša doma..
 spika1955  2008-09-11 22:16 
Vel cik gribi,tikko būsi tikpat kā kalna galā,ripos atpakaļ!Met mieru!
 spika1955  2008-09-11 22:16 
Vel cik gribi,tikko būsi tikpat kā kalna galā,ripos atpakaļ!Met mieru!
 linkoln  2008-09-11 22:42 
Labais! :))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?