Sīzifa mokas
Pa tumšu taku, pa tumšu ceļu
Es savu mīļo
Mājās veļu!
Nevilkšu es to aiz ausīm..
Vai citādi
Tā mani klausīs.
Es nevelku aiz slaidām kājām
Jo galva punos
Būs līdz mājām.
Es veļu, veļu , mīļo veļu!
Jo krustu savu
Nepaceļu!
Ja gribētu, tad nespētu
Celt augšā
Mīksto - centneru..
Viedokļi par dzejoli |
Vejslota |
2008-09-10 19:48 |
Bet Sīzifs tomēr ir galīgi laimīgs, ko? :P :)) |
vanadziene |
2008-09-10 21:05 |
Ko mocies-izsauc kravas taksi!...:)) |
mistik |
2008-09-10 21:40 |
Tu esi varonis, gan jau Tava sirdsmīļotā to novertēs!! :) Vanadzien, takšos lāčus un lācenes neņem!! |
Edgaram_po |
2008-09-10 21:40 |
Dzejnieka laulene paklusām lavās
Iekrist zaļā pūķa skavās.
Lēnām kļūst par ceļa rulli,
Uzvedībā pelna nulli ! |
kwazimorda |
2008-09-11 08:10 |
:)))) |
Bitite12 |
2008-09-11 09:12 |
Tiešām...,izlasot šo, smaids līdz ausīm...:))))) |
dadzisgan |
2008-09-11 11:08 |
skatos,
Tev labs treniņš un augsta atbildības sajūta,
visu cieņu.. |
jozziks |
2008-09-11 12:53 |
ar laiku apniks |
sapnis4 |
2008-09-11 18:18 |
tur noteikti ir apslēpta vienkārša doma.. |
spika1955 |
2008-09-11 22:16 |
Vel cik gribi,tikko būsi tikpat kā kalna galā,ripos atpakaļ!Met mieru! |
spika1955 |
2008-09-11 22:16 |
Vel cik gribi,tikko būsi tikpat kā kalna galā,ripos atpakaļ!Met mieru! |
linkoln |
2008-09-11 22:42 |
Labais! :)) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|