Randiņš

Šķiet kautkur dzirdēju es tavu balsi,
Tā kā manīju,kad nāc.
Tik neredzu es tevis paša
No acīm pazudis tavs tēls.

Kur aizķēries tu ļaužu burzmā,
Kad esi nodomājis nākt?
Jau tevi gaidu stundas divas
No domām paguris jau prāts.

Beidzot redzu tavu stāvu,
Beidzot ierodies tu pats.
Seju rotā varens smaids,
Bet rokā līgo rozes kāts.

Tu mani aplaimo ar skūpstu,
Acīs pavīd spoža dzirksts.
Tas apmulsina manu prātu
Bez ierunām tev dodos līdz.

Nu gurdena es stāvu viena
Pēc jauki pavadītas nakts
Un atmiņā ,kā spoža kvēle,
Bieži uzzipsnī šis akts.