murx

autors: Marla [dzejoļi]

Es esmu traka, es jūku prātā,
runāju pati ar sevi.
Varētu uzkāpt simtajā stāvā
un skatīties uz zemi,
tik ilgi, tik dziļi, līdz sajustu krūtīs
bailes, mieru, vienalga ko -
bailes, ka klusi kāds pienāks un grūdīs,
mieru - jo nāve to izstaro.

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
Marla	2004-05-27 16:40
Bet ziniet, man nav pašnāvnieciskas tieksmes :)
Lodveida_zibens	2004-05-27 16:43
Neslikti. Tomēr atkal prasās vides apraksts savādāk ļoti vispārīgi.
tequila_	2004-05-27 16:43
man patik tas dzejolis....jo jutos tieshi ta ka tur ir rakstiits..
pooh	2004-05-27 16:46
mieru naave izstaro, no simtaa staava. kritiens
Marfiks	2004-05-27 17:02
tur viss ir skaidrs- patīk
med	2004-05-28 07:47
iesaku nestaaveet bet gan iet kaut vai gar krauju bet iet

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!