DVĒSELI MANU

autors: Ullala [dzejoļi]

PIE KĀJĀM ES NOLIEKU
DZĪVI SAVĒJO,
VISU,KAS KRĀJIES,
SIRDĪ KAS MILZST,
PATI KĀ PUTNS
PACELŠOS BRĪVI
DEBESU AUGSTUMOS,
RODAS KUR RĪTS.

ŅEMIET UN IZSVERIET,
KĀDA IR BIJUSI
MANA LIKTEŅA
IEMĪTĀ TAKTS,
VAI MANS PĀRPILNAIS
SĀPJU BIĶERIS
LIKSIES JUMS
MEDUS ASARU SALDS?

PAŅEMIET PUSI
NO MANA VEZUMA
OTRU TĀPAT
JUMS ATDOŠU LĪDZ,
NEBŪS ŽĒL
ZIEDOŅA,VASARAS,
TĀPAT RUDENĪ
KOŠUMS ŠIS VĪST.

ATDODU VISU
LĪDZ PĒDĒJAI MONĒTAI
KO?VAI AR TO
JUMS TOMĒR PAR MAZ?
REDZU,KA ARĪ
DVĒSELI MANU
DOMĀS PIE ZVANA
ZVANIĶIS KAR!

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Vejslota	2008-09-05 08:35
Pati lidosi un man te jāsver??? -Paldies par kūkām! :P :)
Burve77	2008-09-05 16:33
milzst...hmmm...tāds dīvains vārds... nevajag visu atdot, nevajag, paturi sev arī kaut ko:))
mistik	2008-09-05 21:28
Viss, kas ir Tavs, pieder Tev! Katrs atbild par savu dzīvi un dvēseli arī!!
Edgaram_po	2008-09-06 11:29
Ja Blaumanis būtu dzīvs, viņš šo dzejoli ieliktu lugas Ugunī finālā. Pirmās rindas - precīzi, arī pēdējās ar baznīcas zvanu atbilst !:))))
Ullala	2008-09-06 23:22
Ak,vecais,labais,jaukais Blaumanītis!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!