Pretī saullēktam

autors: Aijassmaids [dzejoļi]

Es eju.
Priekšā ceļš un blakus nav neviena,
Tik zvaigznes mani pavada
Un mēness ceļu rāda...
Gar malu sirmas egles
Veido blīvu sienu.
Kāds varbūt vaicātu:
"Kurp dodies tumsā tādā?
Vai baiļu nav
Bez cilvēkiem,bez mājām
Caur mežu iet,kad pāri pusnakts jau?
Tas nav man saprotams,
Es tādēļ pavaicāju."
Vai bailes man?
Nē!Baiļu nemaz nav!
Man nenāk miegs.
Kam grozīties pa pēļiem?
Man ,tiešām,daudzreiz vairāk prieka sniegs
Agrs rīts,
Un saullēkts,
Putni saviem treļļiem...
Ne NOSAPŅOT,
Bet pašai IZJUST PRIEKS.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
dadzisgan	2008-09-03 09:42
gaišs rīta dzejs,iedvesmojošs.. nu ja
Bitite12	2008-09-03 10:24
mani arī tāds sapnis kādreiz apciemoja....cauri naktij,mežam uz rītu...:))
Burve77	2008-09-03 10:24
šitais man patika:))
Vejslota	2008-09-03 16:25
Pēc manām domām, būtu pavisam labs, ja nebūtu 12., 13. rindiņas un tālāk vārdus drusku pamainītu vietām! :)) Nu tā! ;) -kritiskā V. ;)
pagaliite	2008-09-03 17:36
drīz tumsa būs rītam un vakaram māsa...
hefny	2008-09-03 18:13
Taisnii ba pagaliitei-kaut vaardi skaisti-tumsa nav jauka,ja taas par daudz.
mistik	2008-09-03 21:55
Bija nakts, atnāca rīts - bet es rīt gulēšu no rita, jao man brīvdiena!!!!
lauvene4	2008-09-03 23:34
Labs līdz pat beigām un īpaši ar visām beigām:))
fatals	2008-09-04 05:53
Es piekrītu Vejslotai, par 12, 13 rindām, traucē, jauc visu noskaņu nost. Labdabīgs un feins dzejolis:))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!