Ļoti tuvam cilvēkam-dēlam.

autors: ahma [dzejoļi]

Stāvot stāvā kraujas malā
Vīzija-Tavs acu skats.
Manu soļu neizprasts
Ar jautājumiem pilns
Uz kuriem šobrīd grūti
Atbildes man grūti rast.

Ne soli kādu paspert
Bieza,bieza migla priekšā stāv
Šo mirkli biedējošo-
Bet...ja nu...pēkšņi
Tur jautājumu nebūs.

Miglai kliedējoties
Nu jau skaidrāk saredzams
Tavs acu skats.
Man tagad jāatkāpjas,
Jo laiks ir mūsu priekšā piekāpies,
Mums jāizrunājas.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
kaijaa	2008-09-02 07:51
pazīstamas sajūtas...
Bitite12	2008-09-02 09:20
Ceļš uz sava bērna sirdi...
pagaliite	2008-09-02 16:15
labi, ka miglas vāli izklīst:)
vanadziene	2008-09-02 21:20
Paaudze nomaina paaaudzi-problēmas paliek nemainīgas... Sveši mūs nekad tā nesāpinās un nemācēs sagādāt prieku kā mūsu mīļie.:)
Susurlacic	2008-09-02 22:50
arī tev problēmas starp paaudžu paaudzēm ??:):)
fatals	2008-09-04 06:30
Patiesi..;))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!