Pusdienu maize

Tava pusdienu maize
Smaržo pēc lauku mājām,
Kur lielā krāsns mutē
Glīti klaipiņi stājas,
Kļavlapu palagā,
Karstuma apņemti,
Ar brūnu,kraukšķīgu
Garozu klājas.

Tu nolauz man pusi
No milzīgās rikas.
Sviests,nedaudz izkusis,
Notraipa pirkstus.
Un mēs kāri
Kā mazi cilvēkbērni
Kožam gardumā,
Nesteidzot,lēni,lēni

Ir pusdienlaiks,
Pļavā san bišu saime,
Saule tik augstu
Pamalē staigā.
Un es jūtos
Tik labi,labi
Pēc cienasta Tava,
Ka pēkšņi aizmirstas
Vientulība mana...