Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Dzintars

Pie jūras smiltīs,
Starp akmeņu simtiem
Es atrodu
Sīku dzintaru.
To saulīte apspīd
Agri no rītiem,
Tas sevī ietver
Daudz saulstaru.

Es ņemu to līdz,
Lai dāvātu citiem,
Kam nokļūt pie jūras
Varbūt ir grūt`,
Lai saulīte atspīd
No manas plaukstas,
Maza, bet katrs
To turot jūt.

Ielikšu tev mazo
Dzintaru plaukstā,
Lai tu arī pie
Saulstara tiec,
Tikai to nenoliec
Augstu, uz plaukta-
Dzintars mirdz,ja
Tas spodrināts tiek.
Viedokļi par dzejoli
 Bils  2008-08-25 08:26 
lai ir grūt`, kam ir grūt`,Aijasmammai tai ir grūt`. Stiprai vaj`g būt, ārā vaj`g
kļūt!
 Bitite12  2008-08-25 10:07 
Paldies par devīgumu!!:))
 klusaisMiileetaajs  2008-08-25 12:51 
Labāk dzemdē bērnus nevis ņemies ar dzintara pulēšanu! :)))
 mistik  2008-08-25 16:12 
Šitādā lietū - pulē vai nepulē!!!
 8lapsina  2008-08-25 17:00 
Paldies par saulstariņu:)
 Aijassmaids  2008-08-26 04:45 
Man, Klm, pietiek ar tiem kas ir!Šobrīd un šeit par to nerunāsim!
 Aijassmaids  2008-08-26 04:48 
Nebija domāts burtiski uztvert!
 Baltaa_ROZE  2008-08-26 11:44 
Sauli-sevī, saulstariņus- ļaudīm!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?