Man četri zirgi ir

Man četri zirgi ir un katrs savādāks,
Kāds zirgs, tāds iedots arī viņam vārds,
Ir Baltais - balts, bet Melnis - ogļu melns,
Vēl Brūnais - brūns, un Dābolainais - raibs.

Zirgs Dābolainais ganās ābolos,
Jo dābolainais iecienījis tos,
Kad vēlies labākos, tad pavēro,
Jo dābolainais neēd visu ko.

Kad iejāju ar Balto miglā es,
Tā izskatās, ka migla mani nes,
Bet ziemā, traucot zirga kamanās,
Tā izliekas, ka nevelk neviens tās.

Mans brūnais zirgs ir ļoti draiskulīgs,
Viņš slēpjas tur, kur lazdas lejup slīgst,
Starp brūniem stumbriem grūti skatīt to,
Klāj lapotne šo stumbrā pārvēršot.

Mans melnais Melnis traucas debesīs,
Kad melnas tās, ir nakts un zvaigznes viz,
Ir manām acīm tumsā jāaprod,
Un tikai tad starp zvaigznēm redzu to.