Kad tauriņi lido!:)

Mēs esam no viena māla radīti
Vai arī no viena rauga,
Pār mums kāda kopība valda.
Vai likteņa balva?
Varbūt, ka viena no simts
Un bez malda.
Tas vairs nav vienalga!

Mana iztēle jūrā peldēties iet,
Pa siltu jo siltu ūdeni brien!
Tur tauriņi apkārt lido bariem
Un nav nozīmes apdoma svariem!
Līdz zvaigznēm laika daudz,
un nav sākts pat vēl iet...!
Tā mala nav vēl debess mala.

Es neklausīšu saprātam
Un prāta džungļu maldiem,
Es riskēšu būt aprātai
No tiem, kas matus skalda,
No pieņēmumiem, standartiem,
No visa, kas pār
Apdomības zemi valda!