Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

es veeleetos

Es veeleetos
Kaut palikt atminjaa vareetu es tev,
Taapat kaa zvaigzne kriitosha,
Kas nekad tev neiziet no praata.
Es veeleetos
Kaut apskaut vareetu es tevi,
Taapat kaa veejsh,
Kas tavus matus glaasta maigi.
Es veeleetos
Kaut pieskarties vareetu es tev,
Taapat kaa pirmais saules stars,
Kas paceljas virs zemes.
Es veeleetos
Kaut glaastiit vareetu es tevi,
Taapat kaa lietus laase,
Kas sliid paar tavu augumu.
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-07-09 11:59 
Diezgan banāli. Piemēram, palikt atmiņā kā krītoša zvaigzne???? Parādiet man cilvēku,
kurš var pastāvēt uz šādu salīdzinājumu. Labi, Bībelē ir kaut kas tamlīdzīgs
rakstīts, šķiet, bet mēs taču runājam par cilvēkiem nevis par arhaiskām asociācijām.
 LIFE_KILLS  2004-07-09 12:17 
lai vai cik šobrīd tās izjūtas arī būtu plus-mīnus patiesas.. - sorry, nekā
oriģināla...
 Romeja  2004-07-09 13:45 
man gan tiiri labi patiik!!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?