Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Palikt kopā

Nāc un dejosim mēs kopā
Līdz tumsa zemi pārklāt sāks
Tumsā lēnām zālē gulsim
Blakām sienāzišiem -muzikantiem
Nesaprotu kāpēc Tevī ieskatījos es
Varbut tas no stiprā lietus
Varbūt tomēr es tik maldos
Varbūt tas no tavām rokām
Kas tik mīļi mani naktī skāra
Varbūt tie bij karstie skūpsti
Kas uz manām lūpām tika
Un vēl tavi saldie vārdi kas pie ausim kusa
To jau nespēju es aizmirst vairs
Tu atnāci pie manis pa rīta rasu
Skaistām ,mazām kājiņām
Un ierāpies man lēnām klēpī
Rasas lāse ,tu skaista manās rokās
Saules starus redzu Tevī
Naktī uzziedējusi tik koši esi
Tu apsoliji mani mīlēt
Kad zemi pirmie saules stari skārs
Dienas laikā zinu ,izzudīsi man.
Viedokļi par dzejoli
 Vejslota  2008-08-18 15:13 
Ak! Jau citas rokas Tevi skāra?
Jel,nerunā! Ir mana sirds tik vāra...
Vēl nesen
dziedājums tavs skanēja man maigs!..
Bet tagad laikam orķestris tiek
Aijassmaids...
:(:(:(
:P :)

 pagaliite  2008-08-18 15:52 
Bezgala valdzinoši:)
 mistik  2008-08-18 16:44 
Mirāža!!!
 lavanda3  2008-08-18 17:12 
looti labs!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?