gulbja dziesma.

Aizmirsti,ka solīju būt tava,
Aizmirsi,ka teicu-
Debesis ir augstas
Un mūsu mīla bezgalīga.
Aizmirsti mani,
Jo aizmirsu tevi tur-
Kaut kur aiz laika robežas-
Starp rītdienu un vakardienu.
Tev sāp?
-Man ne.
Tu mīli?
-Es ne.
Tavas domas, jūtas,sapņi mani nesaista.
Tu man esi vienaldzīgs.
Tu vēl jautā?
Es tevi nekad neesmu mīlējusi.
Jā,šķiet tā arī bija.
Tā bija mirkļa kaisle.
Mani vilināja tava noslēpumainība un neizsakāmais miers.
Un nelūdz man vēl pēdējo deju,
Pēdējo stundu...
***
Cik dīvaini,bet es vairs nevaru,
Manī pārtrūka kāda dvēseles stīga.
Tu ieskatījies manī,manās acīs
Un teici- piedod!
Tavas acis bija gluži miklas,
Pār tavām lūpām noritēja asaras.
Šķiet es sajutu to,ko nevēlējos just.
Kaut kur tālumā atskanēja gulbja dziesma,
Bet varbūt tepat tuvumā...