Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Marta vīns

-------------
Mūzikas vārdi
-------------

Visā es vainoju tukšās ielas,
Kurās nav, kur patverties
Gaismas mani mānīgi sauc tik
Ļoti viegli tām padoties

Krēsla klusi runājas
Ar visiem, kam nav miera
Stūrī aizdegtas svecītes stāv,
Tik viena tur ir lieka

Cilvēki klusē
Un neelpo

Uz galda saulē no marta vīns
Ak, kā tas mani uzrunā, uzrunā

Soļi saplūst vienā
Netveramā sajūtā
Kāpņu margu līkločos
Es pazaudējos

Kāpņu margu līkločos
Es pazaudējos

Uz galda saulē no marta vīns
Ak, kā tas mani uzrunā, uzrunā

Viedokļi par dzejoli
 Vejslota  2008-08-14 17:40 
...būs galīgi saskābis...:P :))))))
 pagaliite  2008-08-14 19:20 
Reibinošs gan tas marta vīns:)
 klusaisMiileetaajs  2008-08-14 19:58 
Iedzer augusta aliņu! :))
 mistik  2008-08-14 20:31 
Ja tik ilgi stāvējis, būs atšālējies!!
 Bils  2008-08-15 10:44 
laikam tas puisis Marts bij labs!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?