Sibīrija

autors: kaijaa [dzejoļi]

es kaut kur Sibīrijā prātā jūku.
starp Obu un Jeņiseju,
un lācenēm purvā,
starp vienpadsmit gramiem dienas
un vakara žalūzijām,
katru savā saulrieta pusē,
starp vilkiem.
un tomēr es neaizmūku

dzelteni ciedri
pūkainām galotnēm
ieslauka mākoņus kaktā,
nav iespējams pievilt –
to taku starp upēm,
es zinu kurš saliecis pūces saktā

es kaut kur Sibīrijā prātā jūku
pa egles zvīņai
un noslēptam čiekuram.
te likumu nav,
tie noder vairs tikai iekuram.
es zinu un ticu,
tā būs un tā bija –
tu esi mana
Sibīrija

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Vejslota	2008-08-14 17:46
... savāds skaistums tajā visā... :)
vanadziene	2008-08-14 18:35
Tad kur tu īsti esi dzimusi?... Es-Rīgā!:))
kaijaa	2008-08-14 18:56
es arī, vanadziņ :) Ja tu domā izsūtīšanu, tad šīm rindām ar to nav nekāda sakara. Un manis toreiz šajā pasaulē vēl nemaz nebija... Dzejolis ir pavisam par kaut ko citu :)
pagaliite	2008-08-14 19:15
kad mākoņi saslaucīti un likumi sadedzināti ir skaidri rīti kāds Sibīrijā ar čiekuriem kurina plīti:)
Bils	2008-08-14 19:48
Sibīrijas lapegle man dārzā auga līdz uguns (pēc gadiem divdesmit) paņēma šo manu draugu tā zīme bij, to sapratu un savu pagātni kopā ar Sibīrijas lapegli apraku...
klusaisMiileetaajs	2008-08-14 20:03
Tepat rijā ne Sibīrijā. :))
mistik	2008-08-14 20:27
Neesmu bijusi Sibīrijā, bet veltījums labs!
Susurlacic	2008-08-15 09:08
Sibīrijā , sibīrijā, dzērvenes un sēnes lija ..:)
Fanta84	2008-08-15 14:32
sviests
Fanta84	2008-08-15 15:01
tautisko epigoņu stilā rakstīts
radieto	2008-08-15 22:29
Katra zeme ir tur, kur tā ir, Tās upes un robežas šķir. Uz mūžu tev paliks sirdī Tā zeme, ko ieraudzīji, par savu pieņēmi, iemīlēji.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!