Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
nesaki, ka raudāji.
Nakts tumsa paveras aiz loga.
Tu vēl sildi manu seju ar elpu Neaizej vel, kamēr zvaigznes pie debesīm mirdz. Paliec un noraugies kā sapņoju par tevi. Nesaki, ka raudāji par mani, man sāp. Piedod man visu, kas bijis un būs. Nesaki, cik ļoti mīli mani. Tas ir pārāk labi. Tik labi ir tad, kad nav nekā. Tā bija agrāk. Tagad ir labi, kad esi man klāt. Lai dzīvo tie visi kam nav nekā. Sadoties rokās un izgaist. Kaut uz mirkli apstādināt laiku. Neatskatīties. Izbaudīt un iemīlēt. Man nav spēka. līdz brīdim, kad tava elpa man sejā plūst. Tirpiņas un laime. Tas esi Tu, kas spēku man dod.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|